Top pietupiena vingrojumi.

Zivju eļļa un Omega 3 taukskābes

Teicams apraksts: http://www.newnordic.lv/green%20oil%20specialistiem.doc

Omega3 taukskābju vērtīgās īpašības pozitīvi iespaido ne tikai pieaugušos, bet arī grūtnieces, bērnus un dažādu slimību piemeklētos.

Omega3 labvēlīgā ietekme uz pieaugušajiem
* Omega3 taukskābes tiek dēvētas arī par „smadzeņu barību” - tās ir tik ļoti nepieciešamais „celtniecības materiāls” šūnu membrānu un citu neiroloģisko sistēmu „celtniecībā”.
* Omega3 ir ļoti nepieciešamas mūsu acs tīklenei, nodrošinot labu redzi.
* Tikai nesen ir atklāts, ka Omega3 taukskābes veiksmīgi palīdz cīnīties ar Alcheimera slimību, sirds un asinsvadu slimībām, samazina aritmiju un asinsspiedienu, kā arī uzlabo artēriju kopējo stāvokli un paaugstina triglicerīda līmeni.
* Ja jūs ievērojat beztauku diētu, Omega3 taukskābes ir vēl svarīgākas. Tās ir „labie tauki” un palīdz nodrošināt pietiekamu taukos šķīstošo vitamīnu A, D, E un K uzsūkšanos. Šie vitamīni ir ļoti nepieciešami veselīgai ādai, acīm, sirdij, asins cirkulācijai un recēšanai un stipriem kauliem, kā arī imūnsistēmai.

Omega3 labvēlīgā ietekme uz grūtniecēm
* Omega3 taukskābes ir vitāli svarīgas bērna normālai fizikai un garīgai attīstībai.
* Pētījumi liecina, ka uzņemot ieteicamo Omega3 taukskābju daudzumu, plānojot grūtniecību, tās laikā un barojot ar krūti, bērni attīstīs daudz ātrāk, nekā tām mātēm, kuras šīs taukskābes organismā pietrūkst.

Omega3 labvēlīgā ietekme uz bērniem
* Pastiprināta Omega3 taukskābju uzņemšana ļoti labvēlīgi iespaido hiperaktīvus bērnus ar uzmanības, uzvedības un mācību traucējumiem, tai skaitā lasītprasmes grūtībām.

Kā Omega3 palīdz cīnīties ar slimībām?
* Omega3 pretiekaisuma īpašības atvieglo artrīta, astmas, ekzēmas un psoriāzes slimnieku ciešanas.
* Hroniska kolīta, čūlainā kolīta un zarnu spazmu gadījumā Omega3 veicina remisijas periodus.
* Lieliska piedeva sirds un asinsvadu slimnieku diētai
* Omega3 palīdz atvieglot daudzas alerģijas.

Omega3 taukskābju avoti

Omega3 taukskābes mēs varam uzņemt uzturā, lietojot treknās zivis (piemēram, lasi, skumbriju, foreli). Diemžēl mūsdienās zivīs uzkrājas dažādas kaitīgas ķīmiskās vielas, kuras nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Bez tam, zivs organisms Omega3 taukskābes nespēj sintezēt, tās tiek uzņemtas galvenokārt ar aļģēm. Tāpēc der atcerēties, ka lieliski Omega3 taukskābju avoti cilvēku uzturā ir valrieksti, kaņepju sēklas, linsēklas, kā arī nerafinēta rapšu, sezama, linsēklu un kaņepju eļļa. Nelielos daudzumos šīs taukskābes atrodas arī citos augu valsts produktos.

http://news.frut.lv/lv/health/54229

03.07.2008

Omega3 labvēlīgā ietekme uz pieaugušajiem
* Omega3 taukskābes tiek dēvētas arī par „smadzeņu barību” - tās ir tik ļoti nepieciešamais „celtniecības materiāls” šūnu membrānu un citu neiroloģisko sistēmu „celtniecībā”.
* Omega3 ir ļoti nepieciešamas mūsu acs tīklenei, nodrošinot labu redzi.
* Tikai nesen ir atklāts, ka Omega3 taukskābes veiksmīgi palīdz cīnīties ar Alcheimera slimību, sirds un asinsvadu slimībām, samazina aritmiju un asinsspiedienu, kā arī uzlabo artēriju kopējo stāvokli un paaugstina triglicerīda līmeni.
* Ja jūs ievērojat beztauku diētu, Omega3 taukskābes ir vēl svarīgākas. Tās ir „labie tauki” un palīdz nodrošināt pietiekamu taukos šķīstošo vitamīnu A, D, E un K uzsūkšanos. Šie vitamīni ir ļoti nepieciešami veselīgai ādai, acīm, sirdij, asins cirkulācijai un recēšanai un stipriem kauliem, kā arī imūnsistēmai.

Omega3 labvēlīgā ietekme uz grūtniecēm* Omega3 taukskābes ir vitāli svarīgas bērna normālai fizikai un garīgai attīstībai.
* Pētījumi liecina, ka uzņemot ieteicamo Omega3 taukskābju daudzumu, plānojot grūtniecību, tās laikā un barojot ar krūti, bērni attīstīs daudz ātrāk, nekā tām mātēm, kuras šīs taukskābes organismā pietrūkst. 

Omega3 labvēlīgā ietekme uz bērniem* Pastiprināta Omega3 taukskābju uzņemšana ļoti labvēlīgi iespaido hiperaktīvus bērnus ar uzmanības, uzvedības un mācību traucējumiem, tai skaitā lasītprasmes grūtībām.

Kā Omega3 palīdz cīnīties ar slimībām?* Omega3 pretiekaisuma īpašības atvieglo artrīta, astmas, ekzēmas un psoriāzes slimnieku ciešanas.
* Hroniska kolīta, čūlainā kolīta un zarnu spazmu gadījumā Omega3 veicina remisijas periodus.
* Lieliska piedeva sirds un asinsvadu slimnieku diētai
* Omega3 palīdz atvieglot daudzas alerģijas.

Omega3 taukskābju avoti

Omega3 taukskābes mēs varam uzņemt uzturā, lietojot treknās zivis (piemēram, lasi, skumbriju, foreli). Diemžēl mūsdienās zivīs uzkrājas dažādas kaitīgas ķīmiskās vielas, kuras nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Bez tam, zivs organisms Omega3 taukskābes nespēj sintezēt, tās tiek uzņemtas galvenokārt ar aļģēm. Tāpēc der atcerēties, ka lieliski Omega3 taukskābju avoti cilvēku uzturā ir valrieksti, kaņepju sēklas, linsēklas, kā arī nerafinēta rapšu, sezama, linsēklu un kaņepju eļļa. Nelielos daudzumos šīs taukskābes atrodas arī citos augu valsts produktos.

IrLaiks.lv

Olbaltumvielas un to nozīme

Ēdiena vissvarīgākā sastāvdaļa ir olbaltumvielas, jo tām ir galvenā nozīme visos organisma dzīvības procesos. 

Olbaltumvielas ir dažādu šūnu un audu galvenais uzbūves elements. Visos fermentos, kuru iedarbībā organismā notiek vielu ķīmiskās pārvērtības, ir olbaltumvielas. Līdz ar to olbaltumvielas nevar aizstāt ar kādu citu uzturvielu, un tām nepieciešamā daudzumā jābūt gan vesela, gan slima cilvēka ēdiena devā.

Organismam nepieciešamais olbaltumvielu daudzums atkarīgs no daudziem faktoriem, no kuriem svarīgākie ir cilvēka vecums un veicamais darbs. Piemēram, cilvēkam, kura profesija nav saistīta ar fizisku darbu, ieteicams uzņemt 110g olbaltumvielu diennaktī, bet tiem, kuri ikdienu pavada fiziski smagā darbā nepieciešami 160g olbaltumvielu. Šis daudzums mainās arī atkarībā no cilvēka fiziskā stāvokļa, teiksim, grūtniecēm un zīdītājām mātēm olbaltumvielu izlietošanas normas ir daudz lielākas. Arī saslimstot nepieciešamais olbaltumvielu daudzums izmainās.

Olbaltumvielu avots cilvēkam ir dažādi dzīvnieku un augu valsts produkti. Ar olbaltumvielām visbagātākie produkti ir gaļa, zivis, ikri, biezpiens, siers un olas. 100g šo produktu satur no 15-20g olbaltumvielu. Olbaltumvielu daudzums gaļā atkarīgs no dzīvnieku sugas un nobarojuma. Tā, piemēram, liellopu gaļā ir vairāk olbaltumvielu nekā cūkgaļā vai jēra gaļā. Jo treknāka gaļa, jo mazāk tā satur olbaltumvielu. Tāpēc uzturā jācenšas izmantot liesa gaļa (vistas, truša, liellopa) un zivis (zandarts, līdaka, karpa). Arī augu valsts produktos ir ievērojams daudzums olbaltumvielu (piemēram, zirņi, pupas, maize, dažādi putraimi).curry_peas1.jpg - 18.58 KB Pārtikas produktu olbaltumvielas pēc sastāva ir visai daudzveidīgas, un to barības vērtība atkarīga no šajos produktos ietilpstošo aminoskābju daudzuma un attiecības. Cilvēka organismā, viņa gremošanas (kuņģa un zarnu) traktā pārtikas olbaltumvielas sašķeļas sastāvdaļās – aminoskābēs. Aminoskābes nonāk asinīs un ar asins straumi – visos audos un tiek izmantotas olbaltumvielu sintēzei organismā.

Neaizstājamās aminoskābes

Ir zināmas daudzas aminoskābes, kuras pieder pie tā saucamajām neaizstājamām aminoskābēm. Tās šo nosaukumu ieguvušas tāpēc, ka netiek sintezētas organismā un tāpēc obligāti jāuzņem ar uzturu. Pie vitāli nepieciešamām (neaizstājamām) aminoskābēm pieskaita lizīnu, histidīnu, triptofānu, leicīnu, metionīnu, treonīnu, valīnu, arginīnu un citas. Katrai no šīm aminoskābēm ir sava noteikta nozīme organismā. Tā, piemēram, arginīns piedalās urīnvielas veidošanas procesā. Lizīns un triptofāns nepieciešams jaunu organismu augšanai un attīstībai. Triptofāna ir arī svarīga loma hemoglobīna sintēzē asinīs. Cistīns un metionīns organismam nepieciešami ādas olbaltumvielu, dažu hormonu un vitamīnu sintēzei. Bez tam metionīns piedalās tauku apmaiņas procesos, līdz ar to novēršot aknu audu taukaino deģenerēšanos, bet, ja tā sākas, to ārstē un likvidē šo procesu. Metionīns lielā daudzumā ir biezpienā.

Jāpiebilst, ka ne visos produktos ir pietiekams daudzums neaizstājamo aminoskābju, un tātad ne visām olbaltumvielām ir augsta bioloģiskā vērtība. Tā piemēram, dzīvnieku valsts produktu – gaļas, zivju, piena, olu u.tt. – olbaltumvielām ir augsta vērtība, turpretī dažu augu valsts produktu, piemēram, prosas, kukurūzas, rudzu maizes olbaltumvielās trūkst vairāku neaizstājamo aminoskābju, tādēļ to bioloģiskā vērtība ir mazāka. Vispilnvērtīgākais aminoskābju sastāvs ir vistu olu (olas dzeltenuma) un piena (biezpiena, siera) olbaltumvielās. Liela bioloģiskā vērtība ir arī kartupeļiem, kāpostiem, rīsiem un sojas olbaltumvielām. Mazāk vērtīgi ir zirņi un daži putraimi.

Kā uzņemt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu?

Sastādot ēdienu devas, pareizi jāizraugās pārtikas produkti, ņemot vērā to aminoskābju sastāvu. Augu valsts produkti jākombinē ar dzīvnieku valsts produktiem. Tā piemēram, griķu biezputru jāēd kopā ar pienu, prosa – kopā ar gaļu u.tml. Jo daudzveidīgāks ir uzturs, jo pilnvērtīgāk organisms tiek apgādāts ar viņam nepieciešamajām aminoskābēm. Ieteicams, lai ēdienā apmēram 50% cilvēkam nepieciešamo olbaltumvielu būtu no dzīvnieku valsts produktiem.

Liela nozīme ir arī pareizai attiecībai starp olbaltumvielām un citām uzturvielām. Ja ēdienā ir nepietiekams daudzums tauku un ogļhidrātu, tad organisms olbaltumvielas, ko tas sintezē no ēdiena, izmanto enerģijas zudumu segšanai. Tāpēc ieteicams, lai 14% no diennakts devas kaloriju daudzuma organisms uzņemtu ar olbaltumvielām. Lai organisms tās labāk asimilētu, ēdienā jābūt arī vitamīniem un minerālvielām.

Ne visiem gaļas un zivju audiem ir vienāda bioloģiskā vērtība. Tā piemēram, muskuļu audi ir vērtīgāki nekā saistaudi, un tie labāk asimilējas. Tāpēc uzturā ieteicams izmantot gaļu, kurā ir mazāk saistaudu – liellopu gaļā tas ir muguras gabals, ciskas augšējā un iekšējā daļa, pakaļējās kājas, fileja, cūkgaļā – krūts daļa un šķiņķis. Īpaši ieteicama ir truša gaļa, kuras muskuļu šķiedrām ir sīkāka struktūra un kura bagāta ar olbaltumvielām. Truša gaļā ir maz saistaudu, un tā ir viegli sagremojama.

Pārtikas produktu pareiza apstrāde

Visu uzturvielu, tai skaitā arī olbaltumvielu asimilēšanu organismā stipri ietekmē produktu kulinārā apstrāde. Lietojot vienu vai otru kulinārās apstrādes paņēmienu, varam pastiprināt vai pavājināt asimilāciju. Kā zināms, vārīta gaļa vai zivis labāk asimilējas nekā ceptas. Arī produktu iepriekšēja sasmalcināšana atvieglo sagremošanu, veicinot uzturvielu labāku uzņemšanu cilvēka organismā.

Produkti kulināri jāapstrādā tā, lai maksimāli saglabātos pilnvērtīgās olbaltumvielas, vitamīni un minerālsāļi. Jāiegaumē, ka dažas olbaltumvielas, piemēram, albumīns, gaļas un zivju globulīns, labi šķīst ūdenī un sāļu šķīdumos. Tāpēc nedrīkst mazgāt jau sasmalcinātus produktus. Nevajadzētu tos arī turēt ūdenī. Lai pilnvērtīgāk saglabātos barības vielas, produkti vārīšanai jāliek verdošā ūdenī. Zivju termiskas apstrādes labākais paņēmiens ir vārīšana mazā ūdens daudzumā, kad ūdens nepārsedz zivis. Tās var arī tvaicēt. Produktu pārāk ilga vārīšana vai cepšana palielina barības vielu zudumus. Tāpēc stingri jāievēro dažādu produktu termiskajai apstrādei noteiktais laiks.

5 receptes ēdieniem ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu

Vistas gaļas biezzupa 100g vistas gaļas, 15g sviesta, 10g sīpolu, 15g garšsakņu, 50g saldā krējuma, 0.5gb. olu dzeltenuma, 10g kviešu miltu, 400g vistas buljona. Vāra vistu, līdz gaļa mīksta. Mīkstumu atdala no kauliem, mazliet atdzesē un 2-3 reizes samaļ gaļas mašīnā, pēc tam pielej 2-3 karotes buljona, pieliek 5g sviesta un visu kārtīgi samaisa. Sīpolus un garšsaknes sacep ar 5g sviesta, samaisa ar izkarsētiem miltiem, sašķidrina ar karstu buljonu un vāra 10-15 minūtes. Pēc tam izkāš. Izkāstajai zupai pievieno samalto gaļu, kārtīgi samaisa, uzvāra, pieber sāli, pievieno krējumu, kas samaisīts ar olu dzeltenumiem, un sviestu.

Nieres krējumā 150g liellopu nieru, 15g sviesta, 10g kviešu miltu, 30g krējuma, 100g gaļas buljona, 20g sīpolu, 150g kartupeļu, zaļumi. Liellopu nieres iemērc aukstā ūdenī uz 1-2 stundām. Pēc tam vāra, līdz nieres mīkstas, divreiz nomainot ūdeni. Gatavās nieres nomazgā siltā ūdenī, atdzesē, sagriež nelielās plānās šķēlītēs, pievieno sagrieztus sīpolus un cep sviestā, pēc tam pieber izkarsētus miltus, pieliek krējumu, divas karotes buljona vai ūdens, kārtīgi samaisa un sautē 10-15 minūtes. Pasniedz ar vārītiem kartupeļiem un sasmalcinātiem zaļumiem.

Ar sēnēm, olām un sīpoliem pildīts zandarts piena mērcē 150g zandarta, 10g sviesta, 30g sēņu, 10g sīpolu, 10g kviešu miltu, 50g piena, 30g siera, 1 vārīta ola un 1 jēla ola, pētersīļu zaļumi. Zandarta filejai (var izmantot arī mencu) novelk ādu un ar kapājamo nazi izdauza fileju apmēram 0.5cm biezumā. Smalki sagrieztas sēnes un sīpolus sacep sviestā, samaisa ar sakapātu, vārītu olu un zaļumiem, uzliek uz zivs, veido rulādi vai tīteni un tvaicē katlā neliela šķidruma daudzumā. Miltus apcep sviestā, līdz tie kļūst gaiši dzelteni, sašķidrina ar verdošu pienu, kārtīgi izmaisa, pieliek pusi jēlas olas un izmaisa. Ar sagatavoto mērci pārlej zandartu, pārkaisa ar rīvētu sieru, apziež ar kausētu sviestu un cep, līdz gatavs.

Ar gaļu pildītas pupiņu kotletes 50g pupiņu, 100g liellopu gaļas, 0.5gb. olas, 20g sviesta, 20g sīpolu, 20g rauga, 10g kviešu miltu, 15g baltmaizes sausiņu, 20g krējuma, 100g gaļas buljona. Pupiņas izvāra, mazliet atdzesē un divas reizes samaļ gaļas mašīnā caur smalku sietiņu, pēc tam pievieno olu, 5g sviesta, pusi miltu, kārtīgi samaisa un sadala divos plāceņos. Gaļu samaļ gaļas mašīnā, samaisa ar smalki sagrieztiem sīpoliem un apcep sviestā. Uz pupiņu plāceņiem uzliek pildījumu, veido pīrādziņus, apviļā saberztos sausiņos un apcep no abām pusēm. Raugu izšķīdina aukstā buljonā un vāra 30 minūtes. Krējumu samaisa ar miltiem, pielej rauga novārījumu, uzvāra un pieber sāli. Ar sagatavoto mērci pārlej kotletes.

Sojas un biezpiena kotletes 50g sojas, 100g biezpiena, 0.5gb. olas, 10g cukura, 20g sviesta, 15g baltmaizes sausiņu, 10g kviešu miltu, vaniļa. Soju pārlasa, nomazgā un iemērc aukstā ūdenī uz 2-3 stundām. Pēc tam novāra, mazliet atdzesē, samaisa ar biezpienu un 2-3 reizes samaļ gaļas mašīnā caur smalku sietiņu. Pildījumam pievieno olas, cukuru, miltus un vaniļu. Kārtīgi samaisa, sadala kotletēs, apviļā saberztos sausiņos un apcep no abām pusēm sviestā, līdz veidojas brūna garoziņa. Sojas kotletes pasniedzot var pārliet ar krējumu, kā arī piena vai augļu mērci.

IrLaiks.lv

2009. g. 30. aprīlī, 11:19

Brokastis un citas maltītes

Iedabūt sevī brokastis no paša rīta daudziem nav pa spēkam, tā tas ir. Bet vai ir vērts sevi mocīt? Varbūt patiešām labāk atlikt ēšanu uz vēlāku laiku? Nu ko, paskatīsimies.

Pavērojot apkārtējos cilvēkus, var izdarīt secinājumu: lielākajai daļai mūsu līdzcilvēku brokastot nākas ap 07:00-09:00 no rīta, bet apetīte parasti pamostas nedaudz vēlāk.

Parasti brokastis mums sanāk vai nu „saņurcītas”, vai vispār no tām atsakamies, bet pusdienas iesākas ap pulksten 12:00-14:00. Tā starp ēdienreizēm rodas pārtraukums 5-6 stundas.

Tā ka, ja jūsu brokastis kļūtu kalorijām bagātākas, tad būtu tikai labāk. Tas ir svarīgi arī tāpēc, ka pirmajā dienas pusē parasti nākas nodarboties ar diezgan nopietnām lietām. Pirmkārt, ceļš uz darbu pārpildītā transportā vai ar personīgo auto pa ceļiem, kur ir sastrēgumi, bet otrkārt, darba dienas sākums.

Smadzenes arī grib ēst!

Tagad paskatīsimies uz brokastīm no zinātniskā redzes viedokļa. Šī problēma tikusi nopietni studēta, un "izmēģinājuma trušu lomā" visbiežāk bijuši skolēni. Visos pētījumos, kuros tie piedalījās, ir nonākts pie vienādiem secinājumiem: bērni, kuri saņēma pilnvērtīgas brokastis, labāk attīstījās, viņiem bija augstākas matemātiskās spējas, kā arī viņiem nebija daudzu emocionālu problēmu.

Tiem retāk bija satopams nomākts garastāvoklis, nemiera lēkmes un nepamatota hiperaktivitāte. No pētījumiem skaidrs, ka brokastis vistiešāk ietekmē darba spējas.

Ir pamats uzskatīt, ka apmēram tāpat brokastis iedarbojas arī uz pieaugušajiem. Attīstīties mums it kā jau vairs nav kur, bet domāt, pārdzīvot un vispār adekvāti reaģēt uz esošajiem notikumiem vajag.

Secinājums no tā ir viennozīmīgs: brokastis noniecināt nedrīkst.

Dažādu brokastu veidi:

• Spēcīga kafija un cigarete

Tukšam kuņģim tādas brokastis ir ļoti kaitīgas. Gan kafija, gan tabaka palielina kuņģa sulas rašanos, tai pašā laikā nepiedāvājot nekādu darbu: šajos "produktos" nav nedz olbaltumvielu, nedz tauku, nedz ogļhidrātu (ja neskaita cukuru kafijā). Tāpēc kuņģa sulai paliek tikai viens - uzbrukt paša kuņģa sieniņām. Ja tas atkārtojas bieži, neizbēgami var iegūt gastrītu vai čūlu. Kafijas-tabakas brokastu cits trūkums ir barības vērtības neesamība, jo kaloriju avots tajās ir tikai cukurs kafijā. Bet uz ilgu laiku tā nepietiks, šis viegli asimilējamais ogļhidrāts nodeg ļoti ātri. Rezultātā atmostas bads. Kā jūs jau esat sapratušas, tādas brokastis labāk izlaist, bet vēl labāk - aizstāt uz jebkurām tālāk aprakstītajām.

• Sviestmaizes ar tēju vai kafiju

Tādas brokastis būs labākas un arī veselīgākas par iepriekšminētajām. Ja īsti nav laika brokastot, šis ir piemērotākais variants. Bet ļaunprātīgi izmantot šāda veida brokastis septiņas reizes nedēļā nevajadzētu.

Labāk ievērot dažādību un neēst tikai šķiņķmaizītes vien. Lieliski garšo arī sviestmaizes ar sieru vai zivi. Par pēdējām centieties atcerēties biežāk, jo tajās ir olbaltumvielas, mikroelementi un derīgi zivju tauki.

• Olas

Lielisks produkts jebkurā veidā: cieti vārītas, mīksti vārītas vai omlete. Ēdienos no olām ir daudz kvalitatīvu olbaltumvielu un daudz derīgu uzturvielu. Omletei var pielikt žāvējumus, tomātus, sieru. Iznāks diezgan kvalitatīvas brokastis.

• Sausās brokastis

Parasti pārslas pārlej ar pienu (biežāk ar attaukotu). Tās nav pašas sliktākās brokastis. Pārslas un citi izstrādājumi, ko iegūst no atšķirīgiem graudaugiem (kukurūzas, auzām, kviešiem un citiem) nodrošina organismam šķiedrvielas, kuru tik ļoti trūkst mūsdienu cilvēkam.

Vienlaikus sausās brokastis satur B grupas vitamīnus, nereti sausās brokastis bagātina arī ar citiem vitamīniem - dzelzi un kalciju. Par šo piedevu esamību var viegli uzzināt no informācijas uz iesaiņojuma.

• Putras

Neskatoties uz to, ka tās, liekas, iziet no modes, putras ir daudz reizes labākas par gatavajām sausajām brokastīm. Liekas – gan viena, gan otra pamatu veido tie paši putraimi, bet silta un uzvārīta putra daudz labāk uzsūcas nekā sausās un aukstās brokastis. Īpaši no rīta.

Lai padarītu putru pievilcīgāku un derīgāku, var iemest tajā rozīnes, ogas vai augļu gabaliņu sauju. Sanāks ne sliktāk par sausajām gatavajām brokastīm.

• Pusdienas

Ir cilvēki, kuri brokastojot apēd īstas pusdienas: pirmo, otro un trešo. Kādai pret to vajadzētu būt attieksmei? Normālai. Ja jums priekšā saspringta diena un strādāt nāksies ne tikai pie datora, bet arī fiziski, tādas brokastis būs pašā laikā. Tādas brokastis derēs arī tajā gadījumā, ja pārtraukums starp brokastīm un pusdienām būs ilgs. Ja jums tas ir pa spēkam - labu apetīti!

www.ediet.ru, DELFI Sievietēm
13. oktobris 2005 15:01